Latvijas Republikas Ministru kabinets šodien apstiprinājis Sporta politikas pamatnostādnes nākamajiem septiņiem gadiem. Pamatnostādnēs ir ietverti sporta politikas pamatprincipi, mērķi, virzieni, mērķgrupas un prioritātes, rīcības virzieni un uzdevumi sporta politikas mērķu sasniegšanai un problēmu atrisināšanai.

Sporta politikas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas noteiks valsts sporta politiku turpmākajiem septiņiem gadiem - turpmākajiem diviem olimpiskajiem cikliem.

Pamatnostādņu izstrādei tika izveidota starpinstitūcijudarba grupa, iekļaujot pārstāvjus no nevalstiskajām sporta organizācijām, pašvaldībām, nozaru ministrijām un citām sportā iesaistītajām organizācijām. Pamatnostādņu izstrādes darba grupas ietvaros tika izveidotas četras apakšgrupas atbilstoši sporta politikas mērķgrupām: bērni un jaunieši; sports visiem (t.sk. – veterānu sports un studentu sports); augstu sasniegumu sports; sportisti ar invaliditāti un sports cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Nozīmīgākās problēmas, kuras tika identificētas pamatnostādņu izstrādes darba grupas ietvaros, ir sekojošas:

  • nepietiekama Latvijas iedzīvotāju fiziskā aktivitāte un izpratne par fizisko aktivitāšu nozīmi veselības saglabāšanā un nostiprināšanā;
  • nepietiekama sporta stundu kvalitāte, prasības un augsts atbrīvojumu skaits no sporta stundām/nodarbībām vispārizglītojošās iestādēs,
  • nepietiekama bērnu un jauniešu ar veselības problēmām iesaiste sporta stundās;
  • pēc vispārējās izglītības posma pabeigšanas augstskolu studentiem nav nodrošināta minimālo fizisko aktivitāšu pēctecība;
  • valsts atbalsta trūkums profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādēm;
  • nav nodrošinātas iespējas ikvienam cilvēkam ar invaliditāti nodarboties ar sportu atbilstoši interesēm un spējām iesaistīties pielāgotā sporta aktivitātēs;
  • nepietiekama veselības aprūpe un medicīniskā uzraudzība sportistiem un bērniem ar paaugstinātu fizisko slodzi;
  • fiziskajām aktivitātēm un sportošanai atbilstošas vides un infrastruktūras trūkums un nepietiekams sporta nozares finansējums.

Pamatnostādnēs definētais sporta politikas vadmotīvs: sports - dzīves kvalitātei.

Pamatnostādnēs definētie sporta politikas virzieni:

  • bērnu un jauniešu sports;
  • sports visiem;
  • augstu sasniegumu sports;
  • pielāgotais sports.

No iepriekšminētajiem sporta politikas virzieniem par prioritāriem atzīstama “Bērnu un jauniešu sporta” un “Sports visiem” attīstība.

Pamatnostādnēs definētais sporta politikas mērķis: palielināt Latvijas iedzīvotāju īpatsvaru, kas vismaz 1-2 reizes nedēļā nodarbojas ar fiziskām vai sportiskām aktivitātēm. Pamatnostādnēs definētā sporta politikas mērķa sasniegšanai ir izvirzīti šādi apakšmērķi:

  • veicināt iedzīvotāju (it īpaši bērnu un jauniešu) fizisko aktivitāti;
  • sekmēt sportistu sagatavošanas un sacensību sistēmas attīstību;
  • uzlabot bērnu un jauniešu ar paaugstinātu fizisko slodzi, augstu sasniegumu sportistu un sportistu ar invaliditāti veselības aprūpi un medicīnisko uzraudzību;
  • sekmēt sporta infrastruktūras pieejamību un attīstību;
  • nodrošināt ilgtspējīgu sporta finansēšanas sistēmas izveidi.

Lai sasniegtu pamatnostādnēs definēto sporta politikas mērķi, ir noteikti šādi pamatnostādņu rīcības virzieni:

  • iedzīvotāju pietiekama fiziskā aktivitāte un izpratne par fizisko aktivitāšu nepieciešamību veselības saglabāšanā un nostiprināšanā;
  • sportistu sagatavošanas un sacensību sistēmas pilnveide;
  • sportistu veselības aprūpe un medicīniskā uzraudzība;
  • sporta infrastruktūra;
  • alternatīvi risinājumi finanšu palielinājumam sportam.

Pamatnostādņu īstenošanai plānotie finanšu avoti ir valsts un pašvaldību budžeta līdzekļi, kā arī privātie un citi piesaistītie (t.sk. starptautisko sporta organizāciju) finanšu līdzekļi.

Ar sporta politikas pamatnostādnēm 2014. - 2020. gadam var iepazīties: http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40280304&mode=mk&date=2013-12-17