To ik gadu organizē Latvijas Olimpiskā komiteja sadarbībā ar Ērgļu novada domi. Olimpiāde kopumā pulcēja 1125 skolu vecuma jauniešus, 131 skolu komandā no 40 pašvaldībām. Latvijas Jaunatnes ziemas Olimpiādē savu skolu sastāvos startēja arī vairāki jaunie sportisti, kas pēc nedēļas Latvijas delegācijas sastāvā piedalījās Eiropas Jaunatnes ziemas Olimpiādē Rumānijas pilsētā Brašovā.

Skolu komandu kopvērtējumā uzvaru šoreiz izcīnīja Alūksnes novada vidusskola, kas mājās aizveda sešas zelta un trīs sudraba godalgas. Pagājušajā gadā Alūksnes jaunieši ierindojās trešajā vietā kopvērtējumā, taču šoreiz viņiem veicās daudz sekmīgāk, un godam nopelnīta pirmā vieta skolu komandu kopvērtējumā.

Tāpat kā 2012.gadā, arī 2013.gadā otrajā vietā kopvērtējumā jaunatnes ziemas Olimpiādē ierindojās Madonas Valsts ģimnāzija, kuras kontā četras zelta, divas sudraba un trīs bronzas medaļas. Savukārt trešo vietu izcīnīja Cēsu 2. pamatskola, kuras jauniešu komanda nopelnīja četras zelta un pa vienai sudraba un bronzas medaļai.

Iepriekšējo gadu līderi no Madonas pilsētas 1. vidusskolas, šoreiz noslēdza pirmo desmitnieku ar izcīnītu vienu zelta, trīs sudraba un divām bronzas medaļām.

Vismaz vienu medaļu šajās sacensībās izcīnīja 57 skolu komandas.

“Ir patīkami vērot kā jaunie sportisti ar neatlaidību un cīņassparu aizstāv savas skolas komandu. Priecē, tas, ka ar katru gadu jauniešu attieksme pret sportu nemazinās, gluži pretēji – skolēni kļūst arvien aktīvāki,” ar gandarījumu atzīst LOK prezidents Aldons Vrubļevskis. „Viņiem obligāti nav jākļūst par Olimpiskajiem čempioniem, bet jāiegūst un jāattīsta tādas iemaņas, kas palīdz izaugt par kārtīgiem un cienījamiem cilvēkiem. Esmu pārliecināts, ka šādu sacensību organizēšana, kas balstās uz Olimpiskās kustības principiem, palīdz skolēniem gūt panākumus ne tikai skolā, bet arī viņu turpmākajā dzīvē.”

Jāpiezīmē, ka 2013.gada sacensībās viskuplāk pārstāvēta bija Rīgas Valsts vācu ģimnāzija, kas uz Olimpiādi bija atvedusi 57 aktīvākos skolēnus. Šai skolai jau vairākus gadus ir viskuplākā delegācija. Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas sporta skolotāja ir „Gada sporta skolotāja Latvijā 2012” Iveta Daude un viņa atzīst, ka skolēni nav speciāli jāmotivē piedalīties sportiskās aktivitātēs. Lai piedalītos Olimpiādē, skolā notiek pat īpaša atlase, lai izvēlētos labākos, kuri dosies uz Latvijas Jaunatnes ziemas Olimpiādi. Viens no atlases kritērijiem ir skolēna sekmes mācībās.

2013.gadā 76 medaļu komplektus sadalīja septiņos sporta veidos – kamaniņu sportā, distanču slēpošanā, kalnu slēpošanā, biatlonā, hokejā, snovbordā un slidošanā.

2013.gadā Olimpiādes distanču slēpošanas sacensībās uz starta stājās 394 dalībnieki. Nelielu dalībnieku skaita pieaugumu piedzīvoja arī biatlons, kur piedalījās 127 jaunie sportisti. Viešūra kalnā startēja 228 kalnu slēpotāji un 206 snovbordisti, bet Ērgļu vidusskolas slidotavā spēkiem mērojās 176 ātrslidotāji. Ja dalībnieku skaits kalnu slēpošanā un snovbordā bija līdzīgs kā iepriekšējos gados, tad slidošanā interesentu pulks gandrīz dubultojās.

Savukārt hokeja turnīrā par Olimpiādes godalgām cīnījās 16 komandas, kas kopā pulcēja 127 dalībniekus. Jāpiezīmē, ka hokeja turnīrā bija pārstāvētas arī jaunietes, jo pieteikuma sarakstos varēja atrast divas meitenes.

Hokeja turnīra finālā tikās Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas un Rīgas Imantas vidusskolas jaunie hokejisti. Interesantā spēlē Olimpiādes zelta godalgas tomēr tika Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas spēlētāji. Spēlē par trešo vietu Rīgas Angļu ģimnāzija uzvarēja Ogres 1. vidusskolu un tika pie bronzas medaļām.

Kopumā Rīgas komanda ieguva 14 zelta, 12 sudraba un 15 bronzas medaļas.

Latvijas Jaunatnes ziemas Olimpiāde ir vienīgais kompleksais sporta pasākums Latvijā, kurā mūsu jaunā paaudze var izbaudīt Olimpisko gaisotni un nostiprināt Olimpiskos ideālus. Tās mērķis ir noteikt labākos jaunos sportistus un labākās izglītības iestādes Olimpiskajos ziemas sporta veidos, kā arī sekmēt jaunatnes sporta attīstību Latvijā.

Latvijas Jaunatnes Olimpiādes vēsture

1992. gadā Latvijā notika pirmās Latvijas jaunatnes Olimpiskās dienas vasaras sporta veidos, bet pēc diviem gadiem – 1994.gadā, ziemas sporta veidos. Tās notika balstoties uz Olimpisko spēļu tradīcijām. Pirmo reizi skolas vecuma sportistiem bija nodrošināta līdzdalība sacensības ar atklāšanas un noslēguma ceremoniju, Olimpiskās lāpas aizdegšanu un Olimpiskā karoga pacelšanu.

2002. gadā Latvijas jaunatnes Olimpiskās dienas pārauga par Latvijas jaunatnes Olimpiādi ar vairāk nekā 5000 lielu dalībnieku skaitu no visas Latvijas.